

Muzikāli literārs stāsts “Alūksnieša sirds” (Alūksnes KC Kamerzālē)
15. novembris – 16:00 – 17:00
Kad mūzika satiekas ar atmiņām, dzimst stāsts – par mīlestību, jaunību un Alūksni.
Muzikāli literārais stāsts “Alūksnieša sirds” ved skatītāju cauri laika viļņiem – no pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem līdz šodienai, ļaujot sajust, ka patiesas emocijas nepazūd, tās tikai maina skanējumu.
Stāstā skan alūksnieša Dzintara Ozoliņa septiņdesmitajos gados radītās dziesmas, ko izpilda trīs toreizējie jaunieši – Zigmārs Krūmiņš, Didzis Eglītis un Normunds Jantons. Viņu balsis un ģitāru tembri atdzīvina jaunības laiku, kad mīlestība bija vienkārša un patiesa, reizē arī sāpīga un tieša.
Alūksnes novada dažādu paaudžu literātu Modas Sedlenieces, Igora Maksimenko, Zanes Ļuļes, Lūcijas Sāgamežas-Nāgeles un Jura Zaķa dzejas rindas savīsies ar mūziku, kļūstot par vienotu mīlestības stāstu. Dzejoļus ierunājuši Daiga Bētere, Sanita Eglīte, Normunds Jantons, Krišjānis Zadumins un Didzis Eglītis.
Uz skatuves fonā elpos Alūksnes ezers Diānas Lozko video mirkļos. Kā jaunības atmiņu un laika turpinājuma simbols stāstā piedalīsies jaunie Alūksnes cilvēki – Krišjānis Zadumins un Anastasija Asilgarajeva.
Stāsta režisores – Daiga Bētere un Sanita Eglīte
Skaņa un gaisma – Jurijs Marinovs
Dzintars Ozoliņš (laikabiedriem atpazīstams kā Džims) dzimis 1963. gadā 30. decembrī, miris 2005. gada novembrī Grieķijā. Savus pirmos dziesmu vārdus un melodijas viņš radīja, mācoties Alūksnes 1. vidusskolā. Mūzika bija viņa jaunības valoda un sapņi. Dziesmas tika dziedātas kopā ar draugiem, muzicējot skolas estrādes ansamblī. Tās precīzi atspoguļo septiņdesmito gadu jauniešu domas, viņu izteiksmes brīvību, pirmās jūtas un pirmo sāpīgo pieredzi. Un tomēr – pat visskumjākos vārdus un melodijas caurstrāvo mīlestība.