1963. gada pirmie folkloras kopas dalībnieki no kuriem vairāki bija arī teicēji, jau aizgājuši aizsaulē, tomēr dalībnieki palikuši uzticīgi savai pirmajai vadītājai Gitai Briediņai, kas stafeti nodevusi tālāk meitai, kura turpina uzsāktās tradīcijas. Dziesmas skan Augšzemnieku dialekta dziļo latgalisko izlokšņu īpašajā variantā, kas ieguvis nostāstiem apvīto malēniešu runas nosaukumu. Rotaļas un dejas ir Ziemera pagasta pierakstītas. Kopas dalībnieki spēlē uz vietējo meistaru (īpaši Rūdolfa Pakalna) darinātiem instrumentiem. Kolektīvs savā pastāvēšanas laikā veidojis etnogrāfiskus uzvedumus „Sestdienas vakars Ziemeros”, „Kāzas Ziemeros”, ”No senatnes līdz mūsdienām ziemerieši mīlēja dziesmas”, kā arī ciklus „Gadalaiki”, „Saules saukšana”, „Stāsti par radošajiem malēniešiem”, ”Valodas un folkloras svētki” u.c.